Pakāpe

Temats

Ziņa bērnam.

Sasniedzamais rezultāts

II

Iepazīsimies!

Katram cilvēkam ir vārds un uzvārds.

Uzturoties soliņā visiem jāievēro skoliņas kārtības noteikumi.

 Ir privātas un kopīgas (skoliņas) lietas.

Mācās sasveicināties. Nosaukt skolotāju un citu bērnu vārdus un pieklājīgi uzrunāt skolotāju un citus bērnus.

Mācās ievērot grupas noteikumus.

II

Planēta Zeme.

Kur mēs dzīvojam?

Zeme ir vienīgā planēta, uz kuras ir dzīvība. Šeit varam dzīvot, jo uz mūsu planētas ir zeme, gaiss un ūdens.

Adrese palīdz saprast, kā atrast norādīto vietu.

Prot nosaukt dzīvesvietu un skolas nosaukumu.

Orientējas izglītības iestādes telpās un pagalmā.

Prot uz Zemes modeļa parādīt sauszemi un ūdeni.

II

Ūdens- dzīvības pamats!

Ūdens ir nepieciešams cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem, lai tie spētu dzīvot un augt.

Slimojot vai sportojot ūdens patēriņš jāpalielina.

Izprot, ka bez ūdens uzņemšanas neviena dzīva būtne nespēj dzīvot.

Mācās veselīga dzīvesveida ieradumus un izprot, kāpēc visveselīgākā slāpju remdēšanas izvēle ir ūdens.

II

Izejam svaigā gaisā!

Gaiss ietver zemeslodi, tas ir nepieciešams cilvēkiem, dzīvniekiem un augiem, lai tie elpotu.

Gaiss ir caurspīdīgs, tam nav noteiktas formas, gaisa kustību sauc par vēju. Augi mums visapkārt- uzlabo gaisu.

Izprot, ka dzīvība nav iespējama bez gaisa, ka gaisu elpošanai izmanto cilvēki, dzīvnieki un augi.

Zina, ka augi uzlabo gaisa sastāvu.

Izprot svaiga gaisa nozīmi veselībā.

Zina, ka gaisa kustību sauc par vēju un prot nosaukt lietas ko vējš spēj kustināt.

II

Kalendārs.

Diena ir no saules lēkta līdz saules rietam. Nakts ir no saules rieta, līdz saules lēktam.

Diennakts ir diena un nakts kopā.

Cilvēki laika skaitīšanai izmanto kalendāru.

Zina, ka diennakts ir viena diena un nakts kopā.

Izprot, kādam nolūkam cilvēki lieto kalendāru.

Mācās izprast laika ritumu un tā saistību ar zemes kustību.

II

Gadalaiki.

Gadā ir 4 gadalaiki. Tie mainās noteiktā secībā un katram no tiem ir raksturīgi laika apstākļi  dabā. Katrs gadalaiks savādāk ietekmē cilvēku un dzīvnieku ikdienu un nodarbes.

Mācās izprast laika ritumu un tā saistību ar Zemes kustību.

Zina gadalaiku nosaukumus.

Prot nosaukt katra gadalaika raksturīgākās pazīmes dabā.

II

Dabas ritmi.

Dzīvajā dabā viss notiek ritmiski: gadalaikiem ir noteikts cikliskums, augi un dzīvnieki dzīvo atbilstoši dabas ritmam, katram cilvēkam ir savs dienas un darba ritms.

Prot pastāstīt par putna vai auga dzīves ciklu izmantojot shematisko attēlu.

Praktiskā darbībā mācās, ka sēklas dīgšanai nepieciešama augsne, ūdens, gaisma un siltums.

Izzina bišu izskatu un uzvedību.

II

Mājas mīluļi.

Cilvēki un dzīvnieki ar mēli var sajust ēdiena garšu. Uz mēles ir garšas kārpiņas, tās spēj atšķirt garšu.

Deguns ir atbildīgs par ožu. Cilvēku un dzīvnieku deguni ir atšķirīgi pēc izskata.

Cilvēku, dzīvnieku un putnu ķermeņa daļas ir atšķirīgas.

Prot nosaukt dzīvnieka ķermeņa daļas.

Prot nosaukt putna ķermeņa daļas.

Zina, ka garša ir viena no cilvēka un dzīvnieka maņām kuru uztver ar mēli.

Zina, ka oža ir viena no cilvēka un dzīvnieka maņām kuru uztver ar degunu.

Zina uzvedības noteikumus, kas jāievēro saskarē ar dzīvniekiem.

II

Rosība pavasarī.

Cilvēki ,dzīvnieki un kukaiņi ar acīm redz apkārtējo pasauli.

 Pavasarī mostas kukaiņi un zirnekļveidīgie.  Daži no viņiem var būt veselībai bīstami, tādēļ jāievēro piesardzība.

Prot atpazīt zirnekli, zina, ka tas nav kukainis.

Prot nosaukt apkārtnē raksturīgākos kukaiņus un zina drošas uzvedības pamatus saskarsmē ar kukaiņiem un zirnekļiem.

Zina, ka redze un dzirde ir  cilvēka un dzīvnieka maņas.

II

Sajust pasauli.

Cilvēkam piemīt piecas maņas- garša, oža, redze, tauste un dzirde.

Ar tām mēs sajūtam un uztveram apkārtējo pasauli.

Zina, ka tauste ir viena no maņām. Tausti uztver ar ādu.

Prot nosaukt vai parādīt visus piecus maņu orgānus.

Pakāpe

Temats

Ziņa bērnam.

Sasniedzamais rezultāts

III

Satikšanās prieks.

Katram cilvēkam ir vārds un uzvārds. Ikdienā, atbilstoši situācijai jālieto pieklājības frāzes.

Uzturoties soliņā visiem jāievēro skoliņas kārtības noteikumi. Adrese  ir dzīvesvietas atrašanās vieta.

Apzinās savu piederību ģimenei un izglītības iestādei.

Prot nosaukt savu vārdu, uzvārdu un dzīvesvietu.

Saprot vienotu kārtības un drošības noteikumu nozīmi, ievēro tos.

III

Kārtība pasaulē.

Uz planētas Zeme ir dzīvas un nedzīvas  lietas. Visu, kas pasaulē atrodams, var sagrupēt pēc kopīgām pazīmēm. Cilvēkiem un dzīvniekiem ir kopīgas dzīvības pazīmes.

Vērojot un pētot dažādus objektus, nosaka un nosauc kopīgo un atšķirīgo. Mācās pazīt dzīvības pazīmes.

Ievēro kārtības noteikumus grupā, pagalmā un pastaigas laikā.

III

Rosība rudenī.

Rudenī mainās laika apstākļi, dienas kļuvušas īsākas, paliek arvien mazāk gaismas un siltuma. Augi un dzīvnieki gatavojas ziemai.

Rudeni var sajust ar visām 5 maņām.

Veselīgi ieradumi palīdz stiprināt veselību.

Novēro, kā rudens ietekmē dzīvās būtnes tuvākajā apkārtnē. Mācās veselīga dzīvesveida ieradumus, ievēro personīgo higiēnu. Prot nosaukt  visus piecus maņu orgānus.

III

Mūsu Latvija

Mārtiņi jeb, kā to vēl citādi sauc, Mārtiņdiena ir latviešu gadskārtu svētki, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu.

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta. Latvijas simboli ir karogs, ģerbonis un himna.

Latvijas vēsturiskās zemes ir Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale un Sēlija.

Ir priekšstats par Mārtiņdienu un tās tradīcijām.

Dzied svētkiem piemērotas tautasdziesmas, iet rotaļās, gatavo svētku atribūtus.

Ir priekšstats, ka Latvija ir daļa pasaules. Pazīst Latvijas valsts simbolus. Dzied Latvijas himnu.

Izzina sava novada ievērojamākās vietas.

III

Kosmosa plašumos

Saule ir mūsu vistuvākā zvaigzne, kas izstaro gaismu un siltumu. Saulei apkārt riņķo 8 planētas un citi kosmiskie ķermeņi. Tos visus kopā satur Saules spēks, jeb gravitācija.

  Ziemassvētki jeb ziemas saulgrieži, šajā laikā piedzīvojam gada visīsāko dienu un garāko nakti.

Mācās, ka Zeme pieder Saules sistēmai un pastāv vēl citas planētas.

Mācās, ka Saulei piemīt spēks , kas satur kopā visu Saules sistēmu. Iepazīst, kā pēta kosmosu.

Skaidro, ka cilvēki Ziemassvētkus svin dažādi. Gatavojas svētkiem.

Stāsta par gadalaiku maiņu.

III

Apkārt zemeslodei.

Pasaule mums apkārt ir daudzveidīga. Tajā ir dažādas ūdenstilpnes, lielākās no tām ir okeāni.  Uz globusa tie ir attēloti zilā krāsā, bet attēlotā sauszeme ir kontinenti. Katrā kontinentā daba un tajā mītošie augi un dzīvnieki ir atšķirīgi. Arī cilvēki  un to tradicionālā kultūra ir atšķirīgi.

Mācās, ka dažādās zemeslodes vietās daba ir atšķirīga. Izzina okeāna dzīvniekus. Iepazīst citu tautu tradicionālajai kultūrai raksturīgo.

Prot parādīt uz globusa okeānu un kontinentus.

Izzina izvēlētajai valstij, tautai vai kontinentam raksturīgo.

III

Rosība ziemā.

Ziemā var novērot ūdens pārvērtības, jo tas ir sastopams gan ciets, gan šķidrs, gan gāzveida. Baudot ziemas priekus ir jāievēro drošības noteikumi.

Ziemā cilvēki mēdz palīdzēt putniem un dzīvniekiem ierīkojot barotavas.

Eksperimentējot izzina ūdens īpašības.

Ievēro drošību pie ūdeņiem un uz ledus.

Iepazīst apkārtnē dzīvojošo putnu sugas. Mācās dzīvnieku un putnu piebarošanas noteikumus.

III

Par visu brīnos.

Marts ir pirmais pavasara mēnesis un dabā var manīt pirmos pavasara vēstnešus. Sākas lielie pavasara darbi un gatavošanās Lieldienām. Lieldienas ir pavasara saulgriežu svētki. Olu krāsošana ir viena  no svarīgākajām tradīcijām.

Novēro pavasara pazīmes dabā, stāsta par gadalaiku galvenajām pazīmēm.

Pievērš uzmanību drošības noteikumiem ārā(pie ūdeņiem),gatavojot ēst.

Svin svētkus, gatavo svētku dekorācijas, un ēdienus.

III

Mans ķermenis.

Cilvēka ķermenis ir apbrīnojams, tas kalpo mums dienu un nakti. Mums ir skelets un muskuļi, kas tam palīdz kustēties. Smadzenes atbild par visu, ko darām, domājam, atceramies. Kopā ar nervu tīklu smadzenes ļauj mums sajust pasauli sev apkārt. Ar plaušām elpojam gaisu, bet sirds sūknē asinis pa mūsu ķermeni. Gremošanas orgāni pārstrādā apēsto barību.

Mācās par cilvēka ķermeņa uzbūvi. Zina, ka cilvēkam ir smadzenes, kas vada visu organismu. Zina, ka cilvēkam ir 5 maņas, smadzenes, plaušas, sirds un gremošanas sistēma.

III.

Rosība vasarā.

Vasarā mainās laika apstākļi, dienas kļuvušas garākas, saule spīd arvien spožāk un silda vairāk.

Vasaru var sajust ar visām 5 maņām.

Veselīgi ieradumi palīdz stiprināt veselību. Taču atrodoties uz ielas, pie ūdens, vai spēļu laukumos jāievēro drošības noteikumi.

Zina gadalaiku nosaukumus un raksturīgākās pazīmes dabā un raksturīgākās nodarbes katrā gadalaikā.

Zina drošību uz ielas un spēļu laukumos, pie ūdens.